Kas ir aktīvā stabilitāte?

Aktīvo stabilitāti nodrošina muskuļu darbība un neirālā kontrole (gan saņemtā informācija no uztvērējiem (receptoriem) cīpslās un muskuļos, gan no nervu sistēmas nosūtītie signāli, kas nodrošina muskuļu saraušanos (darbību)).

Aktīvo stabilitāti var aplūkot gan kā spēju noturēt pozīciju (piem., sēdus vai stāvus stāvokli), gan kā spēju saglabāt stabilu ķermeņa centram tuvāko locītavu, kamēr notiek kustības attālākajās locītavās (piem., stabila lāpstiņas pozīcija, kamēr tiek veiktas kustības pleca locītavā, stabila mugurkaula segmentu pozīcija, kamēr tiek veiktas kustības rokās vai kājās, stabila iegurņa pozīcija, kamēr tiek veiktas kustības kājās).
Lai nodrošinātu pietiekošu aktīvo stabilitāti nepieciešams ne vien atsevišķu iesaistīto muskuļu spēks, bet arī šo muskuļu koordinēta darbība, ko nodrošina neirālā kontrole. Optimālu aktīvo stabilitāti var salīdzināt ar labu orķestri – būtisks ir gan katra mūziķa sniegums, gan visu muzikantu saskaņota darbība, prasmīga diriģenta vadībā.

Kā samazināta aktīvā stabilitāte saistās ar sāpēm?

Samazinoties spējai kontrolēt locītavas neitrālo stāvokli, attīstās pasīvo struktūru pārslodze un traumatizācijas risks, kas parasti noved pie sāpju izpausmes. Kā aizsargmehānisms nestabilitātei veidojas pārmērīgs muskuļu un fascijas saspringums, kas arī izraisa vai pastiprina sāpes. Piem., lāpstiņas aktīvās stabilitātes traucējumi nereti izraisa gan sāpes plecu joslā, gan funkcijas ierobežojumus (tādus kā kustība apjoma samazinājumu pleca locītavā, muskuļu spēka samazinājumu). Savukārt, mugurkaula segmenta aktīvās stabilitātes samazinājums bieži ir viens no galvenajiem iemesliem muguras sāpju attīstībā.

Kā uzlabot un atjaunot aktīvo stabilitāti?

Aktīvo stabilitāti var uzlabot un atjaunot veicot specifiskus vingrojumus. Nepietiks tikai ar atsevišķu muskuļu spēka uzlabošanu, būs nepieciešams “atmodināt”, t.s., dziļos muskuļus (kas atrodas tuvu locītavas centram), kā arī pats svarīgākais uzdevums būs atjaunot koordinētu muskuļu darbību – īstajā  laikā, secībā un kopdarbībā. Bieži vien, ja ir izveidojies aizsargājošais muskuļu – fascijas saspringums, tad paralēli vingrojumiem nepieciešams atbrīvot saspringumu un atjaunot muskuļu – fascijas slīdēšanu. Tādejādi sākotnēji būs nepieciešamas individuālas fizioterapijas nodarbības, savukārt, vēlāk, trenējot atgūtās (apgūtās) iemaņas, aktīvi vingrojot fizioterapijas mazo grupu nodarbībās.

Materiālu sagatavoja: dr.med, fizioterapeite Daina Šmite

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .