Miofasciāls sāpju sindroms

Kas tas ir?

Miofasciālais sāpju sindroms tiek definēts, kā reģionāls lokalizētu sāpju sindroms, kura cēlonis ir miofasciālo audu disfunkcija un sāpošu, spazmētu, lokalizētu muskuļu kūlīšu saspringuma jeb „triger” punktu veidošanās (Travell un Simon (1983, 1992)). “Triger” punktu (muskuļu šķiedru pamata elementu (sarkomēru) lokāla saraušanās) veidošanās mehānismi līdz galam vēl nav izprasta un šobrīd pastāv vairākas teorijas (piem., kalcija jonu ietekme un pietiekošs ATF nodrošinājums, kā rezultātā veidojas asinsvadu sašaurināšanās un dažādu bioloģiski aktīvu vielu izdalīšanās).

Kāpēc tas veidojas?

Miofasciālo sāpju sindromu var izraisīt vairāki faktori, piemēram, ilgstoša statiska poza; stājas/pozas traucējumi; muskuļa dinamiska pārslodze; samazināta aktīvā stabilitāte, kas veicina aizsargājošu muskuļu un saišu saspringumu un „triger” punktu attīstību; psihoemocionālie faktori (piem., satraukums, bailes) un citi.

Kādas ir šīs sāpes?

Miofasciālās sāpes ir trulas, smeldzīgas, ilgstošas, var būt ļoti mokošas; to intensitāte ir saistīta ar „triger” punktu aktivitāti (t.i., punkti var būt aktīvi vai latenti). Sāpju intensitāte pieaug, palpatori saspiežot „triger” punktu, kā arī sasprindzinot vai iestiepjot muskuli, kurā punkts atrodas. Šīm sāpēm raksturīga specifiska lokalizācija atbilstoši konkrētajam punktam un tās lokalizējas ne tikai konkrētā punkta apvidū, bet arī attālināti. Piem., atsevišķi “triger” punkti sprandas muskuļos (m.trapezius) var izraisīt sāpes galvā. “Triger” punkti var attīstīties gandrīz ikvienā muskulī, nereti sastop vienlaikus vairākus punktus gan vienā, gan dažādos muskuļos. Sāpju sākums var būt gan pēkšņs, gan pakāpenisks.

Kā ārstēt?

Miofasciālā sāpju ārstēšanā tiek rekomendēts izmantot vairāku metožu kombināciju, kas ir vērstas gan uz tiešu „triger” punkta atslābināšanu un sāpju mazināšanu, gan uz muskuļa funkciju (spēka, garuma) uzlabošanu, gan izraisošo faktoru novēršanu. Tādēļ palīdzēs fizioterapieta konsultācija un individuālas fizioterapijas nodarbības, kombinējot dažādas aktīvas un pasīvas fizioterapijas ārstēšanas tehnoloģijas (mīksto audu tehnikas, aktīvas un pasīvas miofasciālas stiepšanas metodes, krioterapiju vai siltuma aplikācijas, TENS, aktīvus terapeitisku vingrojumus). 

Materiālu sagatavoja: dr.med., fizioterapeite Daina Šmite
 .