Fizioterapija pēc krūts vēža ķirurģiskas ārstēšanas

Agrīna krūts vēža diagnostika un arvien efektīvākas pieejamās terapijas metodes uzlabo terapijas efektivitāti un samazina mirstības risku. Aizvien nozīmīgāku lomu terapijas procesā iegūst krūtsvēža ārstēšanas vēlīnu komplikāciju profilakse un ar veselību saistīto dzīves kvalitātes rādītāju uzlabošana. 

Fizioterapija ir vienā no tām terapijas metodēm, kas efektīvi mazina vēlīno komplikāciju attīstības riskus, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitātes rādītājus. (McNeely et al. 2010;  Singh et al, 2013; Anderson et al, 2012

Fizioterapijas nodarbības ieteicams uzsākt neilgi pēc operācijas veikšanas, kad operējošais ķirurgs ir devis atļauju, un konsultējoties ar fizioterapeitu par vingrojumu un citu metožu specifiku un intensitāti. 

Krūts vēžā diagnostikas un ārstēšanas procesā var tikt pielietoti dažādi ķirurģiskās iejaukšaņās veidi, piemēram, biopsijas veikšana krūtī vai paduses limfmezglos, krūti saudzējoša operācijas, mastektomija un/ vai krūts rekonstrukcijas operācija.  

Jebkāda veida ķirurģiska iejaukšanās krūts vēža ārstēšanas procesā:

  • ietekmē kustību kvalitāti un ierobežo pilnu pleca un lāpstiņas kustību apjomu (piem., pacelšanu, aizlikšanu aiz muguras) operetās puses rokā,
  • ierobežo pilnvērtīgi veikt ikdienas aktivitātes (piem., ģērbšanos, matu ieveidošanu, mazgāšanos),
  • ierobežo ribu kustību, kas apgrūtina pilnvērtīgu elpošanu,
  • nereti attīstās sāpes un stīvums
  • attīstās rokas muskulatūras vājums,
  • var attīstīties tūska (limfedēma).

Fizioterapijas metodes pēc krūts vēža ķirurģiskas ārstēšanas

Agrīnā pēcoperācijas periodā svarīgi veikt saudzīgas kustības, bez sāpēm, jūtot vieglu iestiepuma sajūtu. Tūlīt pēc operācijas ir ieteicami  elpošanas vingrojumi, piemēram, diafragmālā elpošana, kas izkustina krūškurvja lejas daļu. Viegli vingrojumi, kas ietver lāpstiņu kustības - apļošanu, “pievilkšanu pie ausīm” un atbrīvotu nolaišanu, kas palīdzēs mazināt stīvuma sajūtu un uzlabos kustības pleca locītavā, kustības ar rokām virs plecu līmeņa ieteicams veikt guļus pozā, jūtot viegli stiepjošas sajūtas rētas vietā. Šāda veida vingrojumus rekomendē veikt divas, pat trīs reizes dienā. Ikdienā jāpievērš uzmanība plecu joslas pozīcijai, neļaujot pleciem virzīties uz priekšu un veidoties „kūkumam”. Rekomendē uzsākt arī vieglas vispārējas fiziskās aktivitātes – pastaigas vidējā un neilgu laiku arī ātrā tempā (izjūtot mērenu peipūli), kas uzlabo gan psihoemocionālo stāvokli, vispārējo fizisko sagatavotību un gan plecu daļas kustības.  (McNeely et al, 2010; Singh et al, 2013;)

Pētījumu rezultāti ir apstiprinājuši, ka vingrojumus nepieciešams uzsākt agrīni, lai uzlabotu operātās rokas locītavu kustību apjomu un funkcijas, tomēr vingrojumi jāveic saudzīgi un jāseko līdzi rētas drenāžai, lai nepalielinātu serozā šķidruma uzkrāšanos operācijas vietā (McNeely et al, 2010). Lielākas intensitātes vingrojumus ieteicams uzsākt 2 nedēļas pēc operācijas, kad ir noticis primārais dzīšanas process.

Pacientēm, kurām pēc mastektomijas veikšanas veikta tūlitēja rekonstrukcija (ievietots espanders), jāņem vērā kustībību apjoma ierobežojumi pirmo mēnesi!  Svarīgi jautāt operējošajam ārstam par aktīvu kustību uzsākšanu pilnā apjomā un konsultēties ar fizioterapeitu par saudzīgu un efektīvu terapiju.

Limfedēmas ārstēšanā efektīva ir kompleksa terapija, kurā lietderīgi ir iekļaut hiperbāro krioterapiju - lasīt vairāk.

Pēc krūts vēža ķirurģiskas ārstēšanas parasti seko staru un / vai ķīmijterapijas kurss. Būtiski uzsāktos vingrinājumus un fiziskās aktivitātes turpināt, kā arī papildināt vingrojumu un aktivitāšu programmu turpmākās ārstēšanās periodā.  (Warren et al, 2014) 

Literatūras avotu saraksts
Anderson R.T., Kimmick G.G., McCoy T.P., et al. A randomized trial of exercise on well-being and function following breast cancer surgery: the RESTORE trial. // J Cancer Surviv. 2012 Jun;6(2):172-181
Devoogdt N., Van Kampen M., Christiaens M.R. Short- and long-term recovery of upper limb function after axillary lymph node dissection // European Journal of Cancer Care. 2011, 20, 77-86;
McNeely M.L, Campbell K., Ospina M, Rowe B.H., Dabbs K, KlassenT.P. et al.  Exercise interventions for upper-limb dysfunction due to breast cancer treatment //Cochrane Database Syst Rev 2010 Jun 16;(6):CD005211.
Singh C., Vera De M. Campbell K.L., The Effect of prospective monitoring and early physiotherapy intervention on arm morbidity following surgery for breast cancer: A pilot study // Physiotherapy Canada. 2013; 65(2)183-191;
Warren L., Miller C., Horick N., The Impact of Radiation Therapy on the Risk of Lymphedema After Treatment for Breast Cancer: A Prospective Cohort Study // Int J Radiation Oncol Biol Phys. 2014, Vol. 88, No. 3, pp. 565e571, 0360-3016;

Sastādīja: fizioterapeite Līva Tiesnese
Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .